Latvijas kultūras datu portāls
Latvijas kultūras datu portāls
Objekts savu informāciju pēdējo reizi atjaunojis pirms
3 nedēļām!
Rīgas iela 5, Ērgļi, Ērgļu pag., Madonas nov., LV-4840
Vineta Dāve
Sandra Avotiņa
26528132
Tautas mūzikas kopas “Pulgosnieši” vairāk kā 30 gadu spēks ir kā krāsains audums, kurā savijušies daudzi dzīpari – cilvēki, balsis, stāsti un laiks. Šī stāsta sākums meklējams 1990. gadu vidū, kad mūzikas kopas dibinātāja Mirdza Tetere (1910–2001) ar sirds degsmi un pārliecību aicināja ļaudis atcerēties un dziedāt savas dziesmas. 1995. gada 16. jūnijā “Meņģeļu” muzejā izskanēja pirmā uzstāšanās – Jāņu ielīgošana, kas kļuva par simbolisku sākumu ceļam, kurā katram bija ļauts būt dziedātājam. Vadītāja iedrošināja balsis skanēt arī solo, lepoties ar apkārtnē pierakstītajām dziesmām, ļaujot tām atdzimt jaunā elpā. Laikam ritot, pavedienam pievienojās jaunas krāsas. No 1999. gada kolektīvu vadīja Aivars Zariņš – folklorists, koklētājs un pedagogs, kurš paplašināja repertuāru, iekļaujot arī citu novadu tautasdziesmas. Vēlāk, sākot ar 2007. gadu, kopas skanējumā ienāca Ineses Maltavnieces rokraksts – akordeona pavadījumā īpaši tika izdzīvotas sadzīves un godu dziesmas, tuvāk cilvēka ikdienai un svētkiem.
Šodien “Pulgosniešus” vada Vineta Dāve, kuras rokās satiekas gan kokles, gan akordeona skaņas. Viņas vadībā top programmas, kas balstītas vietējā folkloras mantojumā – dziesmās, pasakās, rotaļās un dzīvespriekā, ko iespējams nodot tālāk.Taču kopas patiesais spēks slēpjas cilvēkos. Gadu gaitā tajā dziedājuši daudzi – katrs ar savu balsi, raksturu un dzīves pieredzi. Jau pirmsākumos Mirdzas Teteres ideju palīdzēja īstenot kultūras darbinieces Anna Kuzina un Inese Mailīte, un aicinājumam atsaucās plašs dziedātāju pulks – gan lieli, gan mazi. Šī kopā būšana ir kļuvusi par pamatu tradīcijai, kas turpinās vēl šodien. “Pulgosnieši” ir neatņemama latviešu gadskārtu svētku daļa. Viņu balsis skanējušas Jāņu ielīgošanā “Brakos” un “Meņģeļos”, Lieldienās, Miķeļos, ziemas saulgriežos un citos svētkos gan Madonas novadā, gan ārpus tā. Kopas dalībnieki piedalījušies Muzeju naktīs, Ērgļu svētkos, stāstnieku un ziņģētāju saietos, kā arī starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica” no 1997. gada. Īpašs mirklis ir kopīga saullēkta sagaidīšana Gaiziņkalnā Latvijas simtgadē – vietā, kur dziesma satiekas ar zemi un debesīm. Tāpat nozīmīga ir kopas vēlme dalīties – koncertos sociālās aprūpes centros, iepriecinot cilvēkus svētkos un ikdienā. “Pulgosniešus” raksturo arī radošums – dalībnieki raksta stāstus, dzeju un dziesmas, veido grāmatas, atstājot paliekošu nospiedumu kultūras mantojumā. Šie darbi turpina dzīvot tālāk – gluži kā dziesmas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Tautas mūzikas kopa “Pulgosnieši” ir kā dzīvs dziesmas koks – ar dziļām saknēm pagātnē, stipru stumbru tagadnē un zariem, kas stiepjas nākotnē. Un katrs, kurš dzied līdzi vai ieklausās viņos, piedzīvo šo stāstu un kļūst par daļu no tā.
Otrdienās un Ceturtdienās
Jā
Senioru
Jauktie
18
