Melānijas Vanagas muzejs

Kontaktinformācija

Adrese:

"Doles 2", Amatas pag., Cēsu nov., LV-4141

Kontaktinformācija:
Amats Kontaktpersona Tālrunis Mobilais tālrunis Epasts
muzeja vadītāja Ingrīda Lāce 29445480 @
Informācija citās tīmekļvietnēs:

Apraksts

Sākums:

Melānija Vanaga dzimusi 1905.gada 4.septembrī Drabešu pagasta „Kalna Sermuļos”. Pēc Cēsu 1. ģimnāzijas sāk jurisprudences studijas universitātē. Par piederību studentu biedrībai Dziesmuvara un citiem "grēkiem" Melānija Vanaga 16 gadus pavadīja izsūtījumā Sibīrijā. 1957.gadā atbrīvota un atgriezusies Latvijā. Strādājusi Drabešu kolhozā par govju gani. No 1958.gada vākusi materiālus par dzimtā Drabešu pagasta un citu Āraišu draudzē esošo pagastu māju vēsturi, teiku pierakstus, dokumentus, fotogrāfijas. Kopumā tika savākti vairāk kā 100 sējumi rokrakstā – 13 sējumi par Amatas upi, 7 sējumi par slavenā kora „Dziesmuvara” izveidi un slavas ceļu, 7 sējumi saucas „Mana dzimtā puse”, bet „Mūžs un mirkļi” ir apkopoti veselos 80 sējumos. Vākums daļēji atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Retumu nodaļā. Uz šo materiālu pamata uzrakstīta kultūrvēsturiskā epopeja „Dvēseļu pulcēšana”, kas ir Melānijas Vanagas dzimtas pētījums. Taču 1991.gadā tiek izdota viņas pirmā grāmata „Veļupes krastā” - stāstījums par pieredzēto, sākot no izsūtīšanas brīža. Grāmatu izdod, kad Melānijai Vanagai jau ir 86 gadi. Pēc tam tapis sešu darbu cikls „Dvēseļu pulcēšana” – stāsts ne tikai par sevi un savu dzimtu, bet par visu Latviju.

Darbība:

1871.gadā celtajā Amatas pamatskolas ēkā iekārtots rakstnieces, kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas muzejs, kurā aplūkojams bagātīgs rakstnieces apkopotais materiāls par savu dzimto vietu, savu dzimtu un tās cilvēku likteņiem. Šeit redzams arī Melānijas Vanagas veidotais dzimtas koks - 9 metrus garš ģenealoģijas rullis, kurā izpētītas dzimtas saknes 14 paaudžu dziļumā līdz pat 1600.gadam. Būtiska vieta muzejā atvēlēta stāstījumam par dzīvi Sibīrijā - izdzīvošanas cīņu un sīksto latvieša dzīvesprieka garu. Svētakmens tuvumā, kas atrodas netālu no muzeja, ir izveidota Sibīrijas zemnīcas kopija. Vienīgā šāda veida būve Latvijā ļauj gūt reālistisku priekšstatu par ekstremālajiem apstākļiem, kādos dzīvoja izsūtītie Sibīrijā.