No 1827. gada, kad tika uzbūvēta kūrmāja, Melluži izveidojās par peldvietu. Atšķirībā no citām peldvietām te skanēja tautai tuvāka deju mūzika pūtēju orķestra sniegumā. Tāpat kā savulaik Majori, arī šis bija baronu fon Firksu īpašums, ko tolaik sauca par Karlsbādi. „Jūrmalas zelts” jeb slavenās zemenes ir nākušas tieši no šīs Jūrmalas daļas. Šeit bija iekopti zemeņu dārzi ar ļoti ražīgām un augstvērtīgām zemenēm. Zemeņu stādus ieveda no Francijas. Zemeņu ogas vēlāk piegādāja ne tikai Rīgai, bet arī Sanktpēterburgai. Pašlaik gan vairumā tās vairs netiek audzētas. Savukārt vārds „Melluži“, iespējams, cēlies no vārda „mellene”, kuru to mežos bija ļoti daudz.