Latvijas kultūras datu portāls
Latvijas kultūras datu portāls
Objekts savu informāciju pēdējo reizi atjaunojis pirms
0 nedēļām!
Rīgas iela 5, Ērgļi, Ērgļu pag., Madonas nov., LV-4840
Ieva Lapiņa
Sandra Avotiņa
26323170
1963
Kultūras centra kolektīvs
Ērgļu saieta nams
Ērgļu teātra tradīcija ir viena no spilgtākajām un dzīvākajām Ērgļu kultūras dzīves līnijām, kas savijusies ar vietas vēsturi, cilvēkiem un īpašo Blaumaņa garu. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad Ērgļos dzīvoja un strādāja Rūdolfs Blaumanis, un viņa klātbūtne joprojām simboliski tiek uzskatīta par šīs skatuves šūpuli. Tieši no Ērgļiem teātra spēle izaugusi par tradīciju, kas paaudzēs vieno amatierteātra aktierus un skatītājus. Gadu gaitā teātrim izveidojušās savas tradīcijas – īpaša vieta ir Līgo vakara pirmizrādēm „Brakos” vai Ērgļu estrādē, kur vasaras vakara gaisma, daba un Blaumaņa vārds saplūst vienotā skatuves telpā. Sākotnēji repertuārā dominēja Blaumaņa lugas un stāstu dramatizējumi, taču, kā savulaik atzinusi režisore Terēza Kaimiņa, pēc vairāku Blaumaņa darbu iestudējumiem kolektīvs pakāpeniski pievērsies arī citu autoru dramaturģijai, saglabājot īpašu interesi par klasiku un latviešu literatūras vērtībām. Nozīmīgs resurss teātra vēstures izziņai ir Z. Saulītes grāmata “Teātris Blaumaņa zīmē”, kas apkopo gan faktus, gan laikmeta noskaņu. Ar nelieliem pārtraukumiem Ērgļu teātris darbojies nepārtraukti līdz pat mūsdienām, saglabājot savu piederību vietai un kopienai.
Mūsdienu posms teātra dzīvē īpaši spilgti iezīmējas ar režisores Ievas Lapiņas darbu, sākot ar 2023. gada Līgo uzvedumu “Siržu zagļi” pēc R. Blaumaņa “Zagļi” motīviem, kas iestudēts Brakos. Tam sekoja vērienīgais Valsts svētku uzvedums “Čaks. Ar sirdi Latvijā”, kurā līdzās aktieriem piedalījās arī vairāki Ērgļu saieta nama amatiermākslas kolektīvi, apliecinot teātra spēju apvienot visu kultūras vidi kopīgā mākslinieciskā notikumā. Ērgļu teātris īpaši izceļas ar tradīciju veidot Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītus uzvedumus, kas kļuvuši par emocionāli piesātinātu un gaidītu novada kultūras notikumu. Tie skatītājiem sniedz gan patriotisku pacēlumu, gan dziļi personisku Latvijas stāsta pārdzīvojumu. Katrs jauns iestudējums turpina jau iesakņotu līniju – Blaumaņa, Raiņa, Čaka un citu autoru darbi tiek pārvērsti dzīvos skatuves stāstos, kas runā par cilvēka likteni, izvēlēm un piederību savai zemei. No “Lāčplēša atgriešanās” līdz “Pūt, vējiņi!” interpretācijām – Ērgļu teātra repertuārs veidojas kā laikmeta un sajūtu hronika. Šodien Ērgļu teātris ir ne tikai izrāžu kolektīvs, bet arī kopienas satikšanās vieta, kur amatiermāksla kļūst par dzīvu tradīciju. Tas turpina attīstīties, saglabājot Blaumaņa garu, vietas identitāti un ticību tam, ka teātris ir stāsts par cilvēku – viņa prieku, sāpēm un spēju būt kopā.
Jā
Pieaugušo
Jauktie
26
