Pils iela 1, Alsunga, Alsungas pag., Kuldīgas nov., LV-3306
1372.gadā Alšvangā uzcelta četrstūraina akmens pils, kurā tiek nometināts Kuldīgas komturam padots firsts. Pils austrumu korpuss tiek izmantots dzīvošanai, bet dienvidu korpuss saimniecības vajadzībām. Divi torņi ir piebūvēti vēlāk. Par ziemeļaustrumu torņa celšanas laiku tiek uzskatītas 14.gadsimta beigas, 15.gadsimta sākums. Sākumā tornim ir bijuši tikai divi virszemes stāvi un tas ir bijis vienādā augstumā ar pils Austrumu korpusu. Pils ēkas ir manāmi sadrupušas. Saglabājušies apaļie torņi un priekšpils dienvidu korpuss, kas ir vislabākajā stāvoklī. 1738.g. pilsmuiža kļūst par hercoga Ernesta Johana Bīrona īpašumu. 1741.g. pabeidz dienvidu korpusa pārbūvi, bet 18. gs. 2. pusē ārpusē pie aizsargmūra uzbūvē stalli un klēti ar caurbrauktuves torni. 1796.g. Alsungu no Pētera Bīrona atpērk, tā kļūst par kroņa muižu, kas šādā statusā saglabājas līdz 1915.g. 1920. gados pils kļūst par pagasta īpašumu, 1925.g. stalli pārbūvē par pienotavu. 1928.g. pie pils ziemeļaustrumu torņa piebūvē sporta zāli, bet 1939.g. klētij uzceļ 2. stāvu, ēku pielāgojot skolas vajadzībām. Alsungas pili būvēja kā Livonijas ordeņa pili un ordenis to izmantoja līdz pat savam sabrukumam 1560.gadā, kad toreizējais ordeņa mestrs, vēlākais Kurzemes hercogs Gothards Kelers to piešķir savam padomniekam, vēlākajam Kurzemes sūtnim Ļubļinas Seimā, Frīdriham fon Kanicam. 1573.gadā pili nopērk Prūsijas hercoga padomnieka dēls, Kurzemes un Zemgales maršals, Jēkabs fon Šverins. Šverinu dzimtas īpašumā Alsungas pils ir līdz 1738. gadam, kad to nopērk Kurzemes hercogs, Enests Johans Bīrons. Kad hercogiste 1795.gadā tiek pievienota Krievijai, pils līdz ar visu novadu kļūst par Krievijas valsts īpašumu un saglabā šo statusu līdz vācu okupācijai 1915.gadā.
Amats | Kontaktpersona | Tālrunis | Mobilais tālrunis | Epasts |
---|---|---|---|---|
Muzeja direktore | Inga Bredovska | 63351342 | 26425015 | @ |