Koka ēku kolekcija – Ķīpsala un Kalnciema ielas apbūve

Pārskata periods
2014
Statistikas dati tiek ielādēti!

EU2015

Objekta nosaukums:

Koka ēku kolekcija – Ķīpsala un Kalnciema ielas apbūve

Nozare:

EU2015.lv >> Kultūras pieminekļi

Objekta adrese:

Rīga

Informācija internetvietnēs:
Veids Tīmekļvietne
Citas iestādes vietne Koka ēku kolekcija Rīgā
Apraksts:

Viena no izteiksmīgākajām senās koka apbūves vietām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir sens zvejnieku ciems – Ķīpsala. Ķīpsala ir sala Daugavas lejtecē, kuru no pārējās Pārdaugavas atdala Zunds. Tagadējo konfigurāciju Ķīpsala ieguvusi, saplūstot vairākām mazām salām. 20.gs. sākumā salas iedzīvotāju nodarbošanās pamatā bija saistīta ar jūru un Daugavas ūdeņiem – salu apdzīvoja zvejnieki, jūrnieki, loči, enkurnieki, pārcēlāji, tādēļ arī liela daļa ielu iemantojušas ar atbilstošus nosaukumus – Matrožu, Tīklu, Enkuru, Kaiju, Zvejnieku, Loču, Ogļu. 19. un 20.gs. mijā salas ziemeļu daļā izveidojusies mazstāvu dzīvojamā apbūve, kas šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, turklāt Ķīpsalas teritorija ietilpst UNESCO Pasaules Kultūras un dabas mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskais centrs – aizsargjoslā. Ķīpsalas 17.gs. un 18.gs. koka apbūve cieta 1822.gada priekšpilsētu dedzināšanas laikā, tāpat salas iedzīvotājiem bīstams bija arī Daugavas ūdens līmeņa maiņas, piemēram, 1786.gadā ledus sastrēgums pārpludinājis salu un izpostījis Mazajā Klīversalā esošās kaņepju noliktavas. Neskatoties uz to, Ķīpsala vēsturiski ir viena no apdzīvotākajām vietām Pārdaugavā. Ūdens tuvums tomēr izrādījies ļoti nozīmīgs Ķīpsalas vēsturiskajā attīstībā un nodrošināja iztiku salas iedzīvotājiem. Kalnciema ielas vēsture iesniedzas 17.gs., kad tā bija galvenais satiksmes ceļš no Jelgavas uz Rīgu, aizvedot līdz Āgenskalna līča pārceltuvei pār Daugavu. Plašāka koka ēku apbūve gar šo ceļu sāka veidoties kopš 18.gs. sākuma un pašreizējā Kalnciema ielas koka apbūve pārstāv Rīgas priekšpilsētu celtniecības tradīcijas sākot no 18.gs. līdz 19.gs. beigām, kas šādā kvalitātē un kvantitātē citviet Rīgā gandrīz nav saglabājusies straujās pilsētbūvniecības attīstības rezultātā, un ir retums arī visas Eiropas kontekstā. Raksturīga iezīme ir ēku izvietojums gar ielu un dārzi gruntsgabalu dziļumā.