Alūksnes muižas parks

Pārskata periods
2014
Statistikas dati tiek ielādēti!

EU2015

Objekta nosaukums:

Alūksnes muižas parks

Nozare:

EU2015.lv >> Kultūras pieminekļi

Objekta adrese:

Pētera Buka iela, Alūksne, Alūksnes nov.

Informācija internetvietnēs:
Veids WWW adrese
Iestādes vietne Alūksnes muižas parka apraksts
Kontaktinformācija:
Amats Kontaktpersona Tālrunis Mobilais tālrunis Epasts
64381321 @
Apraksts:

Ievērojama un ar arhitektūras mazajām formām bagāta ainavu parka veidošana Alūksnē ilgusi gandrīz gadsimtu. Tajā atspoguļojas 18.gs. otrās puses parku mākslas tendences, kā arī 19.gs. otrās puses jauninājumi. Alūksnes parka veidošanas sākumi meklējami 18.gs. beigās, kad muižas īpašnieki fon Fītinghofi senākās klasicisma stila pils priekšā ierīkoja goda pagalmu ar celiņiem ģeometriskās formās un ampīra stila vārtiem. Vēlāk parks ievērojami paplašināts un pārveidots. Parka izveidē piedalījušies daiļdārznieki J.G.Graslers (1768-?) no Austrijas, Smits, P.Bluks (19.gs. sākumā), J.V.Vinters (1805-1812) un citi. Darbos nodarbināti arī dzimtļaudis. No senākajām 18.gs. beigu parka būvēm jāmin divas strūklakas, akmens soli, venēciešu tilts ar laternām un laivu piestātni, Aiola templis (veltīts sengrieķu vēju dievam Aiolam, kura tēls tajā atradās) un granīta obelisks, kas celts 1799. gadā Otto Hermaņa fon Fītinghofa piemiņai. Līdz mūsdienām nav saglabājies ķīniešu paviljons – būve, kas raksturīga izsmalcinātiem ainavu parkiem. Vēlākā laikposmā būvēts tā saucamais Aleksandra paviljons, būtībā – vārti, tas celts par godu cara Aleksandra I vizītei 1822.gadā. Antīkās mākslas triumfu atspoguļo paviljons rotonda (1807) un 1832.gadā celtā Alūksnes muižas īpašnieku fon Fītinghofu kapliča – mauzolejs. Alūksnes parkā kādreiz atradās arī Putnu paviljons ar pūķu figūrām, Pomonas – dārzkopības dievietes templis (nojaukts 1935.gadā). Vairākas skulptūras, urnas un vāzes, viena no tām – itāļu tēlnieka A.Kanova darbs – bija izvietotas kā parkā, tā arī oranžērijā jeb tā saucamajā Palmu mājā. Alūksnes muižas parks, neraugoties uz daudzajiem, stilistiski dažādiem papildinājumiem, nezaudēja kopējās kompozīcijas viengabalainību. Parka koptēlā katrai no būvēm bija sava nozīme, funkcija un novietojuma jēga, taču kopumā tā pakļauta ainavu parka kompozīcijas principiem.